CSDD datu noplūde: ko tas nozīmē tiem, kas mācās braukt

1. gada augusta sākumā Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) piedzīvoja kiberuzbrukumu. No tās sistēmas tika izgūti 1,2 miljonu cilvēku un aptuveni 200 000 juridisko personu dati — tie visi ņemti no maksājumiem, ko cilvēki direkcijai veikuši pēdējos 18 gados. Ja tev kādreiz ir nācies maksāt par eksāmenu, par apliecību vai par auto reģistrāciju, tad arī tavi dati gandrīz noteikti ir starp tiem. Parunāsim mierīgi: kas tieši noplūda, kā sevi pārbaudīt un ko tiešām ir vērts darīt.

Kas tieši nonāca svešās rokās

Noplūda nevis vadītāju datubāze vai pašas tiesības, bet dati no maksājumu kvītīm. Pēc direkcijas 20. augusta informācijas svešās rokās nonāca šādi dati:

• vārds un uzvārds — vai uzņēmuma nosaukums;
• personas kods — vai uzņēmuma reģistrācijas numurs;
• maksājuma summa un maksājuma datums;
• transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs;
• adrese, kas bija reģistrēta pakalpojuma saņemšanas dienā.

Kā norāda direkcija, noplūde nav skārusi klienta telefona numuru, e-pasta adresi, bankas datus un piekļuvi CSDD e-pakalpojumiem. Tā ir svarīga detaļa — tālāk paskaidrošu, kāpēc tā maina mazāk, nekā šķiet.

Kā pārbaudīt, vai tur esi arī tu

Kopš 27. augusta ikviens klients CSDD e-pakalpojumos var individuāli pārbaudīt, vai un tieši kuri viņa dati ir nonākuši uzbrucēja rīcībā. Lai to izdarītu, autorizējies savā profilā vietnē e.csdd.lv.

Viens brīdinājums izklausās sīks, bet tieši tur cilvēki iekrīt: adresi e.csdd.lv ievadi pārlūkā pats. Neatver saiti no vēstules, ziņas vai reklāmas — arī tad, ja vēstule izskatās nevainojami oficiāla.

Datu valsts inspekcija atsevišķi skaidro, ka tās rīcībā šādas datubāzes nav: uzzināt, tieši kuri tavi dati ir noplūduši, var vienīgi CSDD e-pakalpojumos.

Kāpēc noplūdē nav telefona numura un e-pasta — bet zvani tik un tā būs

Telefona numuru un e-pastu šī noplūde krāpniekiem nedeva. Taču numuri viņiem ir jau tāpat — no citiem avotiem, no sludinājumiem, vienkārši zvanot pēc kārtas. Viņiem līdz šim trūka cita — ticamu detaļu tieši par tevi.

Tagad zvanītājs var nosaukt tavu vārdu, personas kodu, tava auto numuru, adresi un summu, ko tu tiešām samaksāji CSDD pirms pāris gadiem. Un tas viss būs patiesība. Un tieši tāpēc ierastais veids, kā atšķirt krāpnieku no iestādes, vairs nestrādā.

Jāpārbauda kanāls, nevis faktu zināšana

Agrāk loģika bija vienkārša: ja cilvēks telefona otrā galā zina par mani nepubliskas lietas, tātad viņš ir no īstas iestādes. Pēc šīs noplūdes tāda loģika lūst — faktu zināšana vairs neko nepierāda.

Noteikums, kas strādā, ir viens: nepārbaudi, ko sarunbiedrs zina, — pārbaudi, kā viņš ar tevi sazinājās.

• Noliec klausuli un piezvani pats uz numuru no csdd.lv vai no CSDD mobilās lietotnes. Ne uz to numuru, ko nosauca tev, un ne ar zvanu žurnāla pogu „zvanīt atpakaļ”.
• Neievadi un neapstiprini piekļuves kodus, ja pakalpojumu neesi uzsācis tu pats. Īsta iestāde nelūgs tev nosaukt kodu.
• Neatver saites no vēstulēm un īsziņām par sodiem, piemaksām un „datu precizēšanu”. Direkcija jau brīdināja: tās vārdā izsūta viltus vēstules un ziņas par it kā piemērotiem sodiem.
• Neuzticies logotipam. Nosaukumu un stilu viltot ir viegli — vietni drošāk atvērt, adresi ierakstot ar roku.

Ja tiesības esi ieguvis nesen, īpaši pārbaudi visu, kas pienāk ar vārdu „sods”: par to, par ko iesācēji Latvijā tiešām maksā, esmu rakstījis atsevišķi.

Kompensācijas: ko saka direkcija un inspekcija

Līdz 9. septembrim CSDD bija saņēmusi aptuveni 2500 pieprasījumu par kompensāciju, visbiežāk ap 10 000 eiro. Pati direkcija šādas prasības uzskata par pāragrām un sola informēt par turpmākajiem soļiem.

Datu valsts inspekcija formulē precīzāk — un lasītājam noderīgāk:

• Gaidīt tās lēmumu nav obligāti. Inspekcijas pārbaude un kompensācijas prasīšana ir divi atsevišķi procesi.
• Pati inspekcija kompensācijas nepiešķir un neizmaksā. Prasība tiek vērsta pret datu pārzini, un strīdu izšķir tiesa.
• Individuāls iesniegums nav jāraksta — pārbaude jau notiek, un atsevišķa sūdzība to nepaātrinās.
• Pats noplūdes fakts tiesības uz kompensāciju nedod. Jāpierāda, ka kaitējums tiešām ir radies un ka pastāv saikne starp noplūdi un šo kaitējumu; to izvērtē tiesa.

Kas notiek tālāk un kādos termiņos

Likums inspekcijai dod sešus mēnešus no lietas ierosināšanas; objektīvu iemeslu dēļ termiņu var pagarināt līdz gadam, bet augstas prioritātes lietas parasti izskata četru līdz deviņu mēnešu laikā. Pārbaudes iznākums var būt gan secinājums, ka direkcija rīkojusies atbilstoši, gan rīkojumi vai naudas sods — to šobrīd neviens neprognozē.

Paralēli notiek Satiksmes ministrijas dienesta izmeklēšana, Ģenerālprokuratūras pārbaude un Valsts policijas kriminālprocess; CSDD valde un padome ir atkāpušās. Tiek apspriesti arī atsevišķi risinājumi: septembra vidū Saeimā iesniegti grozījumi, kas skartajiem cilvēkiem no 2027. gada paredzētu vienu bezmaksas valsts tehniskās apskates pamatpārbaudi vienam auto. Pagaidām tas ir likumprojekts, nevis spēkā esoša norma.

Kas tiešām ir tavā varā

Saraksts ir īss, un tas ir labi — īsu sarakstu izpilda, garu aizmirst.

• Pārbaudīt savus datus CSDD e-pakalpojumos un zināt, kas tieši par tevi ir noplūdis.
• Padarīt noteikumu „piezvanīšu pats” par refleksu, nevis turēt to kā izņēmumu.
• Nepieņemt lēmumus telefonā spiediena ietekmē — ne finansiālus, ne citādus.
• Sekot oficiālajiem paziņojumiem vietnēs csdd.lv un dvi.gov.lv, nevis pārstāstiem.

Pašas mācības noplūde neietekmē: eksāmenus pieņem, dokumentus noformē, nodarbības rit savu gaitu. Ja tu tikai vāc papīrus B kategorijai, kārtība nav mainījusies — ko un kur kārtot ir palicis tāpat. Arī pirmie divi gadi ar tiesībām paiet pēc tiem pašiem noteikumiem, kā līdz šim.

Noplūdušos datus vairs nevar atgūt — tā ir vienīgā patiesi nepatīkamā šī stāsta daļa. Viss pārējais noved pie viena ieraduma: nepieņemt lēmumu tajā pašā sarunā, kurā tas tev tiek piedāvāts. Šis ieradums noderēs krietni tālāk par CSDD stāstu.

Dati pārbaudīti 2026. gada septembrī, situācija turpina attīstīties — aktuālo informāciju vienmēr skati csdd.lv un dvi.gov.lv.