Gājējs ārpus pārejas tumsā: ko par vadītāja vainu atzinis Augstākās tiesas Senāts

Tumšs vakars, parasta iela, cilvēks tumšā jakā šķērso brauktuvi kādus trīsdesmit metrus no gājēju pārejas. Tu bremzē — un nepagūsti. Pirmā doma pēc tam vienmēr ir viena un tā pati: „es taču braucu pēc noteikumiem, viņš pats izgāja, kur pagadījās.” Doma ir loģiska — bet tā ne vienmēr pasargā.

Likums tiešām ļauj paļauties uz citiem

Sākšu ar labo ziņu. Ceļu satiksmes likums piešķir katram satiksmes dalībniekam tiesības uzskatīt, ka arī pārējie izpildīs noteiktās prasības, — tā ir 19. panta ceturtā daļa. Tiesu praksē šo pieeju sauc par paļaušanās principu.

Uz tā balstās visa satiksme: tev ir tiesības pieņemt, ka pretimbraucējs neizbrauks uz tavas joslas, bet gājējs šķērsos tur, kur paredzēts.

Kur paļaušanās beidzas

Un tagad tas, ko parasti neizskaidro: paļaušanās nav absolūta. Augstākās tiesas Senāts robežu formulējis tieši: princips nav piemērojams, ja vadītājs zina, ka nav pamata paļauties uz citas personas tiesisku rīcību, vai ja pastāv konkrētas pazīmes, kas par to liecina.

Ir kategorijas, kurās uz noteikumu ievērošanu paļauties nedrīkst principā:

• Bērni. Mazgadīga bērna rīcību pie ceļa prognozēt nav iespējams. Tiesa to formulē tieši: vai gājējs noteikumus pārkāpa vai ne, būtiskas nozīmes nav.
• Cilvēki alkohola reibumā. Cilvēks, kurš pārvietojas neadekvāti, arī ir tā pati „konkrētā pazīme”, pēc kuras paļauties vairs nav uz ko.
• Jebkura rīcība, kas jau izskatās dīvaina. Kāds stāv pie brauktuves malas ar seju pret plūsmu un skatās telefonā; pusaudzis sācis soli un sastindzis.

Prasība šeit ir stingra: tiklīdz tev radusies objektīva iespēja novērtēt gājēja rīcību kā bīstamu, tev nekavējoties jāveic viss nepieciešamais, lai uzbraukšanu novērstu. Nevis „vēlams” — pienākums.

Ātrumu izvēlas nevis pēc zīmes, bet pēc redzamības

Ceļu satiksmes noteikumi (Ministru kabineta noteikumi Nr. 279) prasa braukt ar ātrumu, kas ne tikai iekļaujas noteiktajos ierobežojumos, bet arī ņem vērā satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus — īpaši redzamību braukšanas virzienā. Tas ir 99. punkts.

Konstrukcija ir svarīga: cipars uz zīmes ir griesti, nevis atļauja tā braukt vienmēr. Naktī, lietū, miglā atļautie 50 km/h var būt par ātru, un noteikumi to tieši paredz. Blakus stāv vēl viena norma: ja izveidojas satiksmei bīstami šķēršļi, kurus vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis — tas ir 100. punkts.

Kāpēc gājējs tumšā apģērbā kļūst saskatāms tik vēlu un ko likums prasa no viņa paša, esmu apskatījis atsevišķā rakstā par tumšo sezonu.

Gājēja pārkāpums pats par sevi vainu nenoņem

Raksturīga lieta. Diennakts tumšajā laikā vāji apgaismotā posmā vadītājs uzbrauca gājējiem, kuri šķērsoja brauktuvi neatļautā vietā — tumšās drēbēs un bez atstarojošiem elementiem. Divi cilvēki gāja bojā, vēl divi guva savainojumus.

Pirmās un apelācijas instances tiesa atzina, ka vaina nav pierādīta: palika šaubas, vai vadītājam vajadzēja cilvēkus laikus ieraudzīt. Augstākās tiesas Senāts apelācijas instances lēmumu atcēla pilnībā un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai. Loģika ir vienkārša: slikta redzamība — gan apgaismojuma, gan meteoroloģisko apstākļu dēļ — ir tieši tas apstāklis, kura dēļ vadītājam saskaņā ar 99. punktu bija jāsamazina ātrums. Slikta redzamība nav attaisnojums, bet pamats braukt lēnāk.

Daži kilometri stundā, kas maina iznākumu

Otra lieta ir skarbāka: tajā nebija ne tumsas, ne lietus. Dienas gaišais laiks, apdzīvota vieta, gājējs šķērso ielu ārpus pārejas, vadītājs viņu notriec, gājējs iet bojā. Ātrums — ne mazāks par 55 km/h tur, kur atļauti 50.

Zemāko instanču tiesas vadītāju attaisnoja. Augstākās tiesas Senāts šo lēmumu atcēla, norādot: pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā, vadītājs neapšaubāmi palielināja negadījuma risku un samazināja savas iespējas laikus pamanīt šķērsli un atbilstoši reaģēt. Un atsevišķi — teikums, ko vērts paturēt prātā: noteikto ierobežojumu nedrīkst pārsniegt arī tad, ja visi pārējie apstākļi vadītājam ir maksimāli labvēlīgi.

Atkārtotā izskatīšanā tiesa vainu atzina par pierādītu: trīs gadi brīvības atņemšanas nosacīti un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz trim gadiem.

Ko tieši noskaidro tiesa

Vispirms nosaka konkrētu brīdi: kad vadītājs gājēju ieraudzīja — vai kad viņam vajadzēja to ieraudzīt — un kad radās objektīva iespēja novērtēt viņa rīcību kā bīstamu.

Tālāk jautājums dalās divās daļās. Vai pastāvēja tehniska iespēja apstāties pirms uzbraukšanas vietas — atbild eksperts, balstoties aprēķinos: ātrums, bremzēšanas ceļš, redzamības attālums. Bet vai tieši konkrētajam vadītājam bija iespēja negadījumu novērst — to vērtē tiesa, izsverot visus pierādījumus kopumā.

No tā arī rodas to pašu dažu kilometru stundā efekts. Tie maina ne tikai bremzēšanas ceļu, bet arī eksperta atbildi — un līdz ar to lietas iznākumu.

Ar ko tas draud pēc likuma

Atbildība par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, kas nodarījusi kaitējumu cilvēkam, noteikta Krimināllikuma 260. pantā:

• vidēja smaguma miesas bojājums — brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods;
• smags miesas bojājums vai cilvēka nāve — brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem, atņemot vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem;
• divu vai vairāku cilvēku nāve — brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, atņemot vadīšanas tiesības uz laiku līdz septiņiem gadiem.

Tas vairs nav administratīvais sods. Par ikdienas sodiem — biežākie sodi iesācējiem.

Ko ar to darīt pie stūres

Gatavojoties CSDD (Ceļu satiksmes drošības direkcija) eksāmenam, ātruma izvēli pēc redzamības skolēni parasti uzskata par formalitāti no mācību grāmatas. Pēc šādu lietu izrunāšanas vairs ne.

Praktiski tie ir trīs ieradumi. Braukt tā, lai apstāšanās ceļš iekļaujas attālumā, ko tiešām redzi. Laikus noņemt kāju no gāzes tur, kur gājējs var parādīties: pie pieturām, starp novietotām automašīnām, neapgaismotos posmos. Un izturēties pret zīmi kā pret maksimumu, nevis kā pret normu.

Pārējās pirmā gada kļūdas esmu apkopojis šeit. Bet ātruma izvēle tumsā no malas labi redzama vienā vakara nodarbībā; pieteikties var tiešsaistē.

„Es braucu pēc noteikumiem” ir sarunas sākums, nevis tās beigas. Tiesības paļauties uz citiem tev ir, taču pienākums redzēt, kas notiek priekšā, no tā nekur nepazūd.

Normas pārbaudītas pēc aktuālās Ceļu satiksmes noteikumu (Ministru kabineta noteikumi Nr. 279), Ceļu satiksmes likuma un Krimināllikuma redakcijas, 2026. gada septembris. Noteikumi mainās — aktuālo redakciju skati likumi.lv.