Svētdien pulksteni griež atpakaļ: vakara sastrēgumstunda aiziet tumsā

Šopiektdien tu no darba brauksi gaišumā: saule Rīgā noriet ap sešiem vakarā. Pirmdien tajā pašā stundā jau būs tumšs: saulriets pārbīdīsies uz apmēram pieciem. Starp šiem diviem braucieniem ir nedēļas nogale un viena pagriezta nakts. Uz ceļa pa to laiku nemainīsies nekas: tie paši krustojumi, tās pašas pārejas, tie paši cilvēki. Mainīsies tikai gaisma.

Kas notiek naktī uz 25. oktobri

Pāreju uz ziemas laiku nosaka Ministru kabineta noteikumi „Par pāreju uz vasaras laiku” — MK noteikumi Nr. 1010, pieņemti 2010. gada 26. oktobrī: oktobra pēdējā svētdienā pulksten četros no rīta rādītājus pagriež par stundu atpakaļ. 2026. gadā vasaras laiks ir spēkā no 29. marta līdz 25. oktobrim.

Datumi ir vienoti visai Eiropas Savienībai — to prasa direktīva 2000/84/EK. Par sezonālās laika maiņas atcelšanu strīdas jau gadiem: Latvija atteikšanos atbalsta, taču kopīgas dalībvalstu nostājas nav, un jautājumu ES darba kārtībā Latvija pagaidām celt neplāno — tā 2026. gada pavasarī skaidroja Ekonomikas ministrija. Tātad gatavoties vajag sekām, nevis atcelšanai.

Sastrēgumstunda pāriet tumsas robežu vienā nedēļas nogalē

Parasti rudens gaismu atņem lēnām: saulriets katru dienu pārbīdās par divām trim minūtēm, un acs to nepamana. Pulksteņa pagriešana šo pakāpenību salauž — vienā naktī vakars kļūst par veselu stundu tumšāks.

Sliktākais ir tas, kur šis pārbīdījums nokrīt: tieši vakara sastrēgumstundā. Brauciens no darba, bērni no skolas un bērnudārza, vakara braukšanas nodarbības — viss, kas visu rudeni notika gaišumā, pirmdien pirmo reizi notiek tumsā.

Un līdz pavasarim citādi nebūs. Tāpēc straujš pārbīdījums panesams grūtāk nekā pakāpenisks: ieradumi paliek vasarīgi, bet apstākļi uzreiz kļūst novembra.

Risks nepieaug — tas pārceļas uz vakaru

Pulksteņa pagriešana ir ērts dabisks eksperiments: vienas un tās pašas stundas pēkšņi kļūst tumšas. Kolorādo Boulderas universitātes pētījums žurnālā „Current Biology” (2020) izvērtēja vairāk nekā 700 tūkstošus ASV bojāejas negadījumu un parādīja: rudens pagriešana atpakaļ nedēļas kopējo negadījumu skaitu nepalielina. Taču nedēļas iekšienē aina pārbīdās — rīta negadījumu kļūst mazāk, vakara vairāk, un tie viens otru izlīdzina. Risks pārceļas dažas stundas vēlāk, turp, kur kļuvis tumšs.

Kuru tas skar visvairāk, parādīja Salivana un Flanagana darbs žurnālā „Accident Analysis & Prevention” (2002), arī veidots kā vienu un to pašu stundu salīdzinājums pirms un pēc pagriešanas. Gājējiem starpība starp gaismu un tumsu izrādījās vairākkārtīga: autoru aplēses svārstās no trīs līdz gandrīz septiņām reizēm atkarībā no situācijas. Vienas automašīnas nobraukšanas no ceļa līkumos no apgaismojuma bija atkarīgas maz.

Abi pētījumi ir amerikāņu, un pārnest procentus uz Rīgu būtu pārspīlēti. Bet mehānisms ir universāls: kļūst tumšs agrāk — un pirmais to sajūt gājējs.

Nepārslēdzas ne vadītājs, ne gājējs

Gājējs visu rudeni gāja pāri šai ielai gaišumā un mājās nonāca sveiks — tātad „te labi redzams”. Pirmdien viņš iet pa to pašu maršrutu, tajā pašā tumšajā jakā un ar to pašu pārliecību, tikai jau tumsā.

Vadītājs izdara savu tās pašas kļūdas versiju: vasaras skatīšanās režīms — ātrs skatiens uz ietvi, kur dienā cilvēku noķer arī perifērā redze — tumsā nestrādā vispār. Un ātrums paliek tāds pats: maršruts ir pazīstams, bet ieradums par tumsu neko nezina.

Abas puses kļūdās vienlaikus. Par atstarotājiem, likuma prasībām gājējiem un lukturu lietošanu rudenī ir atsevišķs raksts — šeit svarīgs ir cits: šonedēļ nav pārslēdzies neviens.

Pirmā nedēļa: ko mainīt apzināti

• Gaismu ieslēdz agrāk, nekā šķiet vajadzīgs. Ceļu satiksmes noteikumi (CSN) gaismas prasa jebkurā gadījumā, bet dienas gaitas lukturi nav tas pats, kas tuvā gaisma.
• Distanci palielini salīdzinājumā ar piektdienu. Tumsā priekšā redzami tikai stopsignāli, nevis visa aina.
• Skatienu ved tālāk. To, ko pamanīsi pie savas gaismas robežas, vēl var izlemt; to, kas iznirst zem bufera, vairs ne.
• Laiku plāno ar rezervi. Piecpadsmit minūtes klāt braucienam ir lētākais veids, kā tumsā nepieņemt steidzīgus lēmumus.

Neviens punkts nav jauns. Jaunais ir tas, ka pirmdien tie jāpiemēro par stundu agrāk nekā visu rudeni.

Arī ķermenim vajag dažas dienas

Rudens pagriešanu mēdz saukt par vieglo: gulēt dod par stundu ilgāk. Bet stunda miega nav tas pats, kas pārkārtots režīms.

Nacionālā psihiskās veselības centra ārsti skaidro: iekšējais bioloģiskais pulkstenis strādā diennakts ritmā un sinhronizējas ar gaismu — rīta gaisma ieslēdz modrību, vakara tumsa gatavo miegam. Kad režīmu strauji pārbīda, pulkstenim vajag laiku: vienam dienu divas, citam pat nedēļu, un šajā periodā cilvēks mēdz būt izklaidīgāks nekā parasti. Pie stūres tas maksā dārgāk nekā pie galda. Turklāt signālu „laiks vakaram” organisms tagad saņem tieši tad, kad tu izbrauc no darba: pulkstenis rāda sešus, bet pašsajūta deviņus.

Palīdz rīta gaisma un svarīgākie braucieni, kas nav atlikti uz vēlu vakaru.

Vakara nodarbības šonedēļ notiek citādi

Man šī nedēļa vislabāk redzama pēc grafika. Nodarbība pulksten piecos, visu rudeni gaiša un mierīga, no pirmdienas notiek krēslā, bet nedēļas beigās — tumsā. Audzēknim tas nav „tas pats, tikai tumšāks”: pārejas lasās sliktāk, distance novērtējama sliktāk, un paša ātrums šķiet mazāks, nekā ir.

Šādus laikus es uz dienu nepārceļu: tajos redzams, ko cilvēks tiešām prot un ko darīja automātiski pie laba apgaismojuma. Braukšana naktī vispār ir atsevišķa prasme — tālā gaisma, atspīdumi, nogurums; to esmu apskatījis atsevišķi. Bet tiem, kam CSDD (Ceļu satiksmes drošības direkcijas) eksāmens nolikts oktobra beigās vai novembrī, vakara laiks tagad godīgi parāda apstākļus, kādos nāksies kārtot: rudens eksāmens ir apskatīts atsevišķi, bet pieteikties nodarbībai var tiešsaistē.

Pulksteņa pagriešanas kārtība pārbaudīta pēc Ekonomikas ministrijas datiem 2026. gada oktobrī; aktuālo informāciju skaties em.gov.lv.

Stunda, ko svētdien atdeva atpakaļ, ceļam nekur nepazuda — to vienkārši pārcēla no rīta uz vakaru. Viss, kas pirmdien jāizdara, ir pārcelt tai līdzi arī savus ieradumus.